Laika posmā no 2026. gada 11. maija līdz 2026. gada 5. septembrim Daugavpilī, Krāslavā, Rēzeknē un Medumos norisinājās projekta “Ģimeņu drošumspējas ceļvedis” aktivitātes, kuru laikā ģimenes papildināja zināšanas par drošu rīcību ikdienā, krīzes situācijās un digitālajā vidē. Projekta ietvaros tika organizēti trīs pasākumi “Drošības akadēmija”, kā arī mācību ekskursija “Militārā drošība agrāk un tagad”, kas deva iespēju drošības jautājumus iepazīt gan teorētiski, gan praktiski, gan caur vēsturisko pieredzi.
Pasākums “Drošības akadēmija” Daugavpilī norisinājās 11. maijā, Krāslavā – 20. augustā, bet Rēzeknē – 3. septembrī. Katrā no pasākumiem uzmanība tika pievērsta vairākiem drošības aspektiem, rosinot dalībniekus domāt ne tikai par rīcību ārkārtas situācijās, bet arī par ikdienas izvēlēm un spēju savlaicīgi atpazīt iespējamos riskus.
Sākotnēji 2026. gada 21. maijā Krāslavā plānotais pasākums “Drošības akadēmija” drošības apsvērumu dēļ tika pārcelts, jo Krāslavas novadā tika izsludināts gaisa telpas apdraudējums. Šis gadījums īpaši spilgti apliecināja projekta tematikas aktualitāti – nepieciešamība rīkoties pārdomāti un atbildīgi apdraudējuma situācijās var kļūt aktuāla pavisam negaidīti.
Par krāpniecības veidiem, to atpazīšanu un pareizu rīcību, saņemot aizdomīgus zvanus, ziņas vai piedāvājumus, dalībniekiem stāstīja drošības jomas eksperts Kārlis Apalups. Daugavpils Universitātes asociētais profesors Igors Trofimovs aktualizēja civilās drošības un krīžu pārvaldības jautājumus, pievēršoties praktiskai gatavībai ārkārtas situācijām, tostarp patvertņu izmantošanai un 72 stundu somas sagatavošanai. Savukārt Daugavpils Universitātes asociētais profesors Juris Soms pievērsās dabas resursu saudzēšanai, ilgtspējīgām ikdienas izvēlēm un to saistībai ar cilvēku un sabiedrības drošumspēju.
Praktisku skatījumu uz drošību pilsētvidē dalībniekiem piedāvāja Ingrīda Kupšāne, vadot situatīvo mācīšanos “Esi drošs, bet ne pārdrošs! Kā rīkoties, lai pilsētvide būtu mums draudzīga?”. Dalībnieki analizēja dažādas ikdienas situācijas, izvērtēja iespējamos riskus un pārrunāja drošas un atbildīgas rīcības principus.
Ilga Stikute, Lidija Znotiņa un Biruta Vaivode vadīja situāciju simulācijas “Jūtos droši savās mājās”. Simulējot dažādas sadzīves situācijas, dalībnieki pilnveidoja prasmi operatīvi pieņemt lēmumus, rast drošus risinājumus apdraudējuma novēršanai un uzņemties atbildību par savas un ģimenes drošību.
Būtiska loma pasākumos tika atvēlēta arī digitālajai drošībai. Biedrības IT metodiķa Gustava Koržeņevska vadībā dalībnieki iesaistījās virtuālās realitātes simulācijās par krāpniecību interneta vidē. Šāda pieeja ļāva praktiski pārbaudīt, cik būtiski ir savlaicīgi pamanīt riskus, izvērtēt saņemto informāciju un pārdomāti pieņemt lēmumus digitālajā vidē.
Iegūtās zināšanas dalībniekiem bija iespēja pārbaudīt erudīcijas spēlē “Drošības kods”, kuru vadīja biedrības pedagogi Žans Badins un Evita Badina. Tajā līdzās nopietniem drošības jautājumiem bija arī āķīgi uzdevumi, kuros nozīme bija uzmanībai, loģiskajai domāšanai, ātrai reakcijai un komandas darbam – prasmēm, kas svarīgas arī ārkārtas situācijās.
2026. gada 5. septembrī ģimenes devās mācību ekskursijā “Militārā drošība agrāk un tagad”, kuras laikā drošības un aizsardzības jautājumi tika iepazīti caur vēsturisko pieredzi un praktiskiem uzdevumiem. Dalībnieki apmeklēja Daugavpils cietoksni, Daugavpils Skrošu rūpnīcu un Pirmā pasaules kara muzeju Medumos, iepazīstot reģiona militāro mantojumu un dažādos vēstures posmos aktuālos drošības izaicinājumus.
Ekskursijas laikā dalībnieki praktiski apguva orientēšanās un kompasa izmantošanas pamatprincipus, iepazina patvertņu veidus un drošas patvēruma vietas izvēles principus, kā arī pārrunāja 72 stundu ārkārtas situāciju somas saturu un tajā iekļaujamo lietu praktisko pielietojumu. Šīs aktivitātes palīdzēja nostiprināt iegūtās zināšanas un pilnveidot gatavību rīcībai ārkārtas situācijās.
Ekskursijas noslēgumā norisinājās diskusija “Par drošību caur vēstures līkločiem”, kurā dalībnieki dalījās vērojumos un pārdomās par civilo drošību, valsts aizsardzību un vēsturiskās pieredzes nozīmi mūsdienu drošības izpratnē.
Dažādie projekta aktivitāšu formāti ļāva ģimenēm uz drošību paraudzīties no vairākiem skatpunktiem – sākot ar krāpniecības un digitālo risku atpazīšanu un beidzot ar gatavību krīzes situācijām, drošu rīcību mājās un pilsētvidē, atbildīgām ikdienas izvēlēm un izpratni par vēsturiskās pieredzes nozīmi. Projekta laikā iegūtās zināšanas un praktiskā pieredze palīdz stiprināt spēju rīkoties pārdomāti situācijās, kurās svarīga ir gan paša, gan ģimenes un apkārtējo cilvēku drošība.
Kopumā projekta aktivitātēs piedalījās 189 personas, tostarp 79 pieaugušie ģimeņu locekļi, tai skaitā personas, kuru aprūpē ir bērni, kas nav sasnieguši 18 gadu vecumu, un 113 bērni, kuri nav sasnieguši 18 gadu vecumu.
Paldies visiem projekta dalībniekiem, lektoriem, aktivitāšu vadītājiem un sadarbības partneriem par iesaisti!
Aktivitātes tika īstenotas projekta “Ģimeņu drošumspējas ceļvedis”, Nr. 2026.LV/ĢDV/044, ietvaros. Projektu finansē Eiropas Savienība, un tas tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda Plus projekta “Ģimenei draudzīgas vides un sabiedrības veidošana”, Nr. 4.3.6.9/1/24/I/001, ietvaros.
 |  |  |
