2024. gada 11. un 12. maijā notika Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrības “Intelekta parks” Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem” projekta „STIPRI KOPĀ-3. СИЛЬНІ РАЗОМ-3”, ID Nr. 2024.LV/UKR_KO/003 saliedēšanās pasākums. Tajā tika uzaicināti piedalīties Ukrainas civiliedzīvotāji, kas apgūst latviešu valodu, iepazīst Latvijas kultūru un sabiedrību, un kuru mērķis ir integrēties Latvijas sabiedrībā. Divu dienu laikā Ukrainas civiliedzīvotāji un Latvijas pilsoņi – uzņemošās kopienas pārstāvji, sadarbojās dažādās neformālās aktivitātēs, devās ekskursijā, iepazīstot veiksmīgus mazās uzņēmējdarbības izveides paraugus Latgalē un gūstot idejas sava mazā biznesa uzsākšanai.
Saliedēšanās pasākuma pirmajā dienā projekta dalībnieki devās uz atpūtas kompleksu “Lejasmalas” Krāslavas novada Aulejas pagastā. Pasākumu atklāja biedrības “Intelekta parks” priekšsēdētāja un projekta vadītāja Maija Burima, veidojot projekta dalībniekos izpratni par projekta mērķiem un saliedēšanās pasākuma sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī iepazīstinot ar aktivitātes programmu, metodēm, projekta ieviesējiem un īstenošanas personālu. Sarunu valodas kluba “Latvijas kultūrt-Elpa” programmā tika iekļautas aktivitātes, kas stiprināja projekta mērķauditorijas latviešu valodas zināšanas un komunikatīvo kompetenci. Kluba ietvaros pasākuma dalībnieki iesaistījās komandu spēlē “Latvija” un atbildēja uz jautājumiem par Latvijas dabu, kultūru, tradīcijām, u.c.. Komandu spēlē iesaistījās arī uzņemošās kopienas pārstāvji, sniedzot papildu informāciju Ukrainas civiliedzīvotājiem, kā arī daloties ar savu pieredzi un palīdzot apgūt atbalsta leksiku un pamatfrāzes latviešu valodā. Aktivitātē “Receptes atjaunošana” pamatnācijas pārstāvji dalījās pieredzē par Latvijas tradicionālajiem ēdieniem un to pagatavošanu. Ukrainas civiliedzīvotāji labprāt iesaistījās receptes atjaunošanā, klausījās un interesējās par Latvijas kulināro mantojumu, noskatoties fragmentus no raidījuma “Īstās latvju saimnieces”, kurā saimnieces no visiem Latvijas kultūrvēsturiskajiem novadiem dalās ar tradicionālo ēdienu receptēm. Savukārt aktivitātē “Latvijas tradīcijas” pasākuma dalībnieki piedalījās spēlē, savienojot attēlu ar aprakstu, kurā ir stāstīts par dažādām Latvijas tradīcijām. Ukrainas civiliedzīvotāji iepazina latviešu tradicionālos gadskārtu svētkus un godus. Sarunu valodas kluba dalībnieki iesaistījās arī dramaturģiskā performancē “Latvijā man vislabāk patīk…” un iestudēja nelielas etīdes par pašu izvēlēto tēmu. Gan Ukrainas civiliedzīvotāji, gan pamatnācijas pārstāvji apmainījās ar pieredzi un viedokļiem, kas ir iegūti, dzīvojot Latvijā. Etīdēs tika akcentētas tradicionālās vērtības, Latvijas daba, cilvēki, kultūra un vēsturiskais mantojums.
Sarunu valodas kluba laikā Ukrainas civiliedzīvotāji paplašināja vārdu krājumu un uzzināja jaunas pamatfrāzes latviešu valodā, sadarbojās savā starpā un ar pamatnācijas pārstāvjiem. Kluba dalībnieki attīstīja saskarsmes prasmes un empātijas spējas, radošumu un stiprināja prasmes sazināties latviešu valodu dažādās oficiālās un sadzīves situācijās.
Projekta dalībniekiem bija iespēja piedalīties arī kustību meistarklasē “Dejas un kustību terapija”. Ukrainas civiliedzīvotāji iepazina dejas mākslu, kustību pamatus un iemācījās deju soļus. Deja un kustības palīdzēja veikt izmaiņas emocionālajā stāvoklī, veicinot pozitīvas sajūtas un mieru. Kustību meistarklasē tika iekļauti ne tikai skatuves dejas, bet arī latviešu tradicionālās dejas elementi un vingrinājumi. Saliedēšanās pasākuma dalībnieki ne tikai uzlaboja savu emocionālo stāvokli, bet arī uzzināja par latviešu tautas dejām, tradicionālo mūziku un dejas vēsturi.
Koprades meistarklasē “Mākslas terapija” gan uzņemošās kopienas pārstāvji, gan Ukrainas civiliedzīvotāji ar mandalu zīmēšanas un neirografikas starpniecību izteica savas jūtas, domas, vajadzības un emocionālos pārdzīvojumus. Ukrainas civiliedzīvotāji dalījās savā pieredzē un atbalstīja viens otru, palīdzot pārvarēt traumatiskas emocijas un pārdzīvojumus.
Emocionālais atbalsts projekta mērķauditorijai tika sniegts arī stāstu terapijas darbnīcās “Stāstnīca”, kurās tika veicināta Ukrainas civiliedzīvotāju emocionālā labsajūta. Projekta mērķauditorijas pārstāvji sinerģijā radīja stāstu, kura sižets pēc tam tika pārrunāts. Darbnīcas vadīja un tajās piedalījās uzņemošās kopienas pārstāvji, kuri pirms tam tika iepazīstināti ar metodiku, lai komunikatīvās valodas apguves aktivitātes tiktu integrētas nodarbību saturā.
Vakara noslēgumā visiem bija iespēja dalīties iespaidos un zināšanās, kas pasākuma gaitā tika iegūtas dažādās aktivitātēs. Projekta dalībnieki labprāt iesaistījās neformālās sarunās par iegūto pieredzi un to, kā to var izmantot turpmāk.
Ukrainas civiliedzīvotāji iepazinās ar mazās uzņēmējdarbības un jaunrades iniciatīvu veiksmes stāstiem Latgalē. Ekskursijas dalībnieki devās uz zemnieku saimniecību “Kurmīši” Ūdrīšu pagastā, Krāslavas novadā. Zemnieku saimniecība jau vairāk kā 25 gadus ir pazīstama Latvijā ar pašu audzētajām un vāktajām zāļu tējām, saglabājot dabiskās ārstniecības augu augšanas vietas. Uzņēmēji Sandra un Ivars ir izveidojuši savu ģimenes saimniecību, kas ir labs piemērs, kā attīstīt un izveidot bioloģisko uzņēmumu, lai saimniekošanas rezultāti nestu ienākumus. Projekta dalībnieki iepazina gan Latvijā savvaļā augošos, gan arī populārākos Amerikas un Āzijas ārstniecības augus, to audzēšanas un zāļu tējas sagatavošanas procesu, kā arī nodegustēja un iegādājās dažādas zāļu tējas.
Turpinājumā Ukrainas civiliedzīvotāji un pamatnācijas pārstāvji devās uz Latvijas šķirnes zirgu audzēšanas un bioloģisko saimniecību – z/s “Klajumi” Kaplavas pagastā, Krāslavas novadā, kur šobrīd strādā Ilze un Viktors kopā ar saviem dēliem. Pasākuma dalībnieki noklausījās saimnieka Viktora vadīto ekskursiju pa saimniecību, iepazina tās izveides vēsturi, kā arī uzdeva interesējošus jautājumus par uzņēmējdarbības attīstīšanu Latvijas lauku teritorijā. Pēc ekskursijas visiem bija iespēja doties izjādē ar zirgiem un aplūkot vietējās ainavas. Tomēr saimniecība nenodarbojas tikai ar zirgu audzēšanu, bet arī ar Latgales kulinārā mantojuma saglabāšanu. Pēc izjādes Ukrainas civiliedzīvotāji nobaudīja svaigu Latgales lauku tradicionālo ēdienu. Projekta mērķauditorija secināja, ka z/s “Klajumi” ir labs piemērs, kā var saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, izveidot veiksmīgu ģimenes biznesu un nodot to jaunajai paaudzei.
Pasākuma dalībnieki devās ekskursijā arī pa Krāslavu. Maršrutā tika iekļauti tūrisma objekti, kas vislabāk atspoguļo Krāslavas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību, piemēram, Grāfu Plāteru pils komplekss. Ukrainas civiliedzīvotāji iepazina bagāto Krāslavas vēsturi, uzņēmējdarbības uzsākšanas iespējas un citus jautājumus, kas ir aktuāli projekta mērķauditorijai, lai veiksmīgi integrētos Latvijā.
Kopumā saliedēšanās pasākumā piedalījās 40 Ukrainas civiliedzīvotāji un uzņemošās kopienas pārstāvji. Projekta dalībnieki šo divu dienu laikā iepazina Latvijas un Latgales kultūrvēsturisko mantojumu, papildināja latviešu valodas zināšanas, formēja priekšstatu par Latvijas sabiedrības struktūru, procesiem un komunikācijas modeļiem, kā arī stiprināja sadarbību starp Latvijas un Ukrainas iedzīvotājiem. Ukrainas civiliedzīvotāji atzina, ka dalība saliedēšanās pasākumos bija lieliska iespēja veicināt Ukrainas civiliedzīvotāju integrāciju Latvijas sabiedrībā, iepazīt latviešu kultūrvēsturiskās tradīcijas un vērtības, kā arī pārņemt veiksmīgu mazās uzņemējdarbības pieredzi, izvērtējot savu līdzdalības potenciālu.
Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par projekta aktivitāšu saturu atbild Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrība “Intelekta parks”.
