2024. gada 16. un 17. novembrī notika Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrības “Intelekta parks” Latvijas valsts budžeta finansētās programmas “Kultūrorientācijas kursi un iekļaušanās pasākumi Ukrainas civiliedzīvotājiem” projekta „STIPRI KOPĀ-3. СИЛЬНІ РАЗОМ-3”, ID Nr. 2024.LV/UKR_KO/003 otrais saliedēšanās pasākums. Tajā piedalījās 60 Ukrainas civiliedzīvotāji, kas apgūst latviešu valodu, iepazīst Latvijas kultūru un sabiedrību, un kuru mērķis ir integrēties Latvijas sabiedrībā, kā arī 9 uzņemošās kopienas pārstāvji. Divu dienu laikā Ukrainas civiliedzīvotāji un Latvijas pilsoņi sadarbojās neformālās aktivitātēs, devās ekskursijā, uzzinot par veiksmīgiem mazās uzņēmējdarbības izveides paraugiem Latgalē un gūstot idejas sava mazā biznesa uzsākšanai. Tas formēja Ukrainas civiliedzīvotāju priekšstatu par Latvijas sabiedriskās dzīves procesiem, vērtībām un komunikācijas modeļiem.
Saliedēšanās pasākuma pirmajā dienā projekta dalībnieki devās uz atpūtas kompleksu “Lejasmalas” Krāslavas novada Aulejas pagastā. Ievadvārdus teica biedrības “Intelekta parks” priekšsēdētāja un projekta vadītāja Maija Burima, informējot par projekta mērķiem un sasniedzamajiem rezultātiem, kā arī iepazīstinot ar programmu, projekta ieviesējiem un īstenošanas personālu.
Vakara sākums tika veltīts kinolektorijam. Kopīgi skatoties filmu fragmentus un diskutējot par Latvijas vēsturi, kultūru un cilvēka lomu dažādos vēstures kontekstos, pasākuma dalībnieki atklāja 20. gs. 20.–30. gadu valstiskuma nozīmi 21. gadsimta latvieša nacionālajā pašapziņā un pašidentifikācijā, personības lomu, cilvēka un varas attiecību modeļus dažādu politisko sistēmu ietvaros.
Pēc tam pasākuma dalībnieki piedalījās komandu spēlē un atbildēja uz jautājumiem par Latvijas dabu, kultūru, tradīcijām u.c. Katrā komandā bija vismaz viens uzņemošās kopienas pārstāvis, kurš palīdzēja apgūt atbalsta leksiku un pamatfrāzes latviešu valodā, kā arī pastāstīja vērtīgu informāciju par Latviju.
Vakara gaitā visi iesaistījās mākslas terapijas meistarklasē, kur izgatavoja dažādus aromātiskus dekorus no Latvijā pieejamajiem augiem un izejvielām. Aktivitātes laikā Ukrainas civiliedzīvotāji apguva jaunu leksiku, piemēram, augu un garšvielu nosaukumus latviešu valodā.
Projekta mērķauditorijas pārstāvji kopīgi radīja stāstu terapijas darbnīcās. Katrs bija iesūtījis fotogrāfiju no privātā arhīva, kas saistās ar kādu viņam īpašu notikumu vai situāciju, un veidoja stāstījumu par to. Darbnīcas vadīja un tajās piedalījās uzņemošās kopienas pārstāvji, kuri palīdzēja ar atbalsta frāzēm latviešu valodā.
Visi piedalījās arī citās spēlēs un rotaļās, uzlabojot komunikatīvās kompetences un paplašinot gan vārdu krājumu latviešu valodā, gan arī iegūstot jaunas zināšanas par latviešu tradīcijām, kultūru un sabiedrību. Aktivitātēs bija iespēja gan uzzināt par Latvijas tradicionālajiem ēdieniem un kulināro mantojumu, gan iepazīt latviešu dejas un rotaļas, izmēģināt to kustību pamatus. Uzmanība tika pievērsta arī folklorai: gadskārtu svētkiem, godiem un citiem folkloras elementiem.
Sarunu valodas klubā Ukrainas civiliedzīvotāji paplašināja savu vārdu krājumu, attīstīja spēju sadarboties un komunicēt ar citiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un pamatnācijas pārstāvjiem.
Otrajā dienā Ukrainas civiliedzīvotāji iepazinās ar mazās uzņēmējdarbības veiksmes stāstiem Latgalē.
Projekta dalībnieki viesojās pie keramiķiem Valda un Olgas Pauliņiem, kuri sniedza ieskatu amata noslēpumos, atklājot, kā māli var pārtapt par mākslas darbiem. Katram bija iespēja izmēģināt roku podu darināšanā un līdzdarboties cepļa kurināšanā, kas raisīja lielu interesi un radīja spilgtas emocijas.
Pēc keramikas darbnīcas ceļš veda pie Aleksandra Maijera, kurš ir skaņu rīku kolekcionārs un meistars Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā. Kopā ar savu sievu Ingu Maijeri viņš vairāk nekā divdesmit gadus izgatavo dažādus mūzikas instrumentus, tostarp stabules, svilpauniekus, vargānus, māla zvanus, zvārguļus, grabuļus u.c. Meistars virtuozi demonstrēja pašdarinātos skaņu rīkus un piedāvāja ieklausīties katra skanējumā.
Tad ceļš veda uz zemnieku saimniecību “Kurmīši”. Tā jau vairāk kā 25 gadus ir plaši zināma ar pašu audzētajām un vāktajām zāļu tējām. Uzņēmēji Sandra un Ivars ir izveidojuši savu ģimenes saimniecību, kas ir labs piemērs, kā attīstīt un izveidot bioloģisko uzņēmumu. Visiem bija sniegta iespēja iepazīt ārstniecības augus, to audzēšanas un zāļu tējas gatavošanas procesu, kā arī degustēt un iegādāties saimniecībā ražoto produkciju.
Turpinājumā Ukrainas civiliedzīvotāji un pamatnācijas pārstāvji devās uz Latvijas šķirnes zirgu audzēšanas un bioloģisko saimniecību – z/s “Klajumi” Krāslavas novada Kaplavas pagastā, kur strādā Ilze un Viktors kopā ar saviem dēliem. Saimnieks Viktors vadīja ekskursiju pa saimniecību, pastāstot tās izveides vēsturi, kā arī atbildēja uz jautājumiem par uzņēmējdarbības attīstīšanu Latvijas lauku teritorijā. Pēc ekskursijas visi devās izjādē ar zirgiem un izbaudīja vietējās ainavas. Saimniecība nodarbojas ar Latgales kulinārā mantojuma saglabāšanu. Ukrainas civiliedzīvotāji tika cienāti ar gardu Latgales lauku tradicionālo ēdienu. Projekta mērķauditorija secināja, ka z/s “Klajumi” ir labs piemērs, kā var saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, izveidot veiksmīgu ģimenes biznesu un nodot to jaunajai paaudzei.
Pasākuma dalībnieki devās ekskursijā pa Krāslavu. Maršrutā tika iekļauti pazīstamākie Krāslavas tūrisma objekti, kas vislabāk atspoguļo pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma vērtības, piemēram, grāfu Plāteru pils komplekss.
Projekta mērķauditorija šo divu dienu laikā iepazina Latvijas un Latgales kultūru, papildināja latviešu valodas zināšanas, formēja priekšstatus par Latvijas sabiedriskās dzīves un ikdienas iekšējo ritmu, vērtībām, komunikācijas modeļiem. Saliedēšanās pasākuma laikā veidojās jauni Latvijas un Ukrainas iedzīvotāju sadarbības ietvari.
Visi atzina, ka dalība saliedēšanās pasākumos ir lieliska iespēja iepazīt latviešu kultūrvēsturiskās tradīcijas un vērtības, kā arī pārņemt veiksmīgu mazās uzņēmējdarbības pieredzi, izstrādājot savas unikālās un oriģinālās idejas.
Par projekta aktivitāšu saturu atbild Daugavpils Universitātes Mūžizglītības, kultūras un zinātnes komunikācijas biedrība “Intelekta parks”.
